LAT
"Puveklīša" smarža sidram
Tātad galvenais jautājums ir - kāpēc daudziem ir tādas asociācijas, ka sidrs smaržo pēc puvušiem āboliem? Te mana atbilde:
Vinogu vīna smarža mums jau ir pazīstama - sauss vīns smaržo pēc simtiem smaržas niansēm. Bet pavisam vienkārši sakot, vīns smaržo pēc vīna - šo smaržu mēs jau pazīstam. Un vīns nesmaržo pēc svaigām vīnogām, vai ne? Labākajā gadījumā pēc rozīnēm, bet, iedziļinoties aromātā, tajā var atrast ļoti plašu smaržu spektru no dažādiem ziediem, augļiem, garšvielām, siena, salmiem un kā tik vēl ne! Bet pēc kā smaržo sidrs? Un pareizā atbilde ir: sidrs smaržo pēc sidra! Bet kāpēc tad tā puvušo ābolu asociācija? Jo latviešu "nacionālais sports" rudeņos ir - nopurināt visas ābeles un nolasītos ābolus izbērt komposta kaudzē. Un kas pēc tam notiek kaudzē? Āboli sāk spontāni fermentēties un izdalīt smaržu. Un pēc kā tā kaudze smaržo? Pēc rūgstošiem āboliem. Un pēc kā smaržo rūgstoši āboli? Pēc sidra. Mēs visu saprotam pareizi, bet no otra gala. Fermentējoši āboli smaržo pēc sidra. Un arī šajā smaržā ir atrodamas simtiem dažādas aromātu nianses: No ļoti svaigām paprikas, ziedu un augļu notīm, līdz oksidētākām salmu un žāvētu augļu notīm, līdz pat pavisam pamatīgām dūmakainām petrolejas, ādas un pat viskija smaržām. Tas raksturs (svaigs vai kompleksi masīvs) ir atkarīgs pamatā no raudzēšanas stila un ābolu šķirņu izvēles. Un vairs nestāstiet man par "puveklīti"!
Cits mans novērojums ir, ka "puveklīti" cilvēki vairāk sajūt "netīrāk" raudzētos sidros. Ja sidrs ir gatavots līdzīgi kā mūsdienu baltvīni - ar minimālu oksidāciju un tīru un veselīgu pievienota rauga raudzēšanu, tad runas par "puveklīti" dzirdamas retāk. Savukārt, ja sidrs gatavots pēc "tradicionālākām" metodēm tad runas par puveklīti dzirdamas biežāk. Bet nereti, pat vistīrākajā sidrā kāds paziņo, ka jūtot puveklīti. Nekomentēšu...
Bet, ja izvēlies arī turpmāk teikt, ka sidrs smaržo pēc puvušiem āboliem, tad es sagaidu, ka tagad vienmēr teiksi arī, ka vīns smaržo pēc puvušām vīnogām. Joks, protams. Bet apmēram tāda man tā puveklīšu jutēju loģika šķiet.
Ja arī Tu esi no tiem, kas sidrā vienmēr jūt "puveklīti", tad es aicinātu atvērties un ienirt smaržu pasaulē dziļāk, un mēģināt precīzāk nosaukt vārdā, kādas nianses jūti! Liela iespēja, ka kārtīgi iegriežot un izošņājot savu sidra glāzi, tajā atklāsi vismaz pāris citas - jaunas smaržas un "puveklītis" būs kaut kur vējā pagaisis. Ošņāt dzērienu un mēģināt smaržas nosaukt vārdā ir diezgan izklaidējoša bet pagrūta nodarbe. Tas prasa lielu koncentrēšanos un paļaušanos uz ožu, kas mums cilvēkiem ir samērā vāji attīstīta. Bet vingrinoties, ar laiku smaržu nianses atšķirt kļūst arvien vieglāk. Gluži kā bērnībā, kad iemācāmies atšķirt un nosaukt vārdā dažādas krāsas.
Tātad steigšus uz veikalu pakaļ sidram, lejam glāzē un ošņājam! Un puveklīši lai paliek pagātnē!